temperaments
"Temperaments" (latīņu: temperamentum — "pareiza sajaukuma attiecība") ir cilvēka iedzimtais rakstura pamats, kas nosaka emocionālās reakcijas, aktivitātes līmeni un adaptācijas veidu videi. Tas ir psiholoģisks termins, kas apraksta stabilas uzvedības un emocionālās īpašības.
Īss skaidrojums:
Temperaments ir dabisks, bioloģiski nosacīts rakstura pamats, kas ietekmē, kā cilvēks reaģē uz notikumiem, izsaka emocijas un mijiedarbojas ar citiem. Tas parasti tiek uzskatīts par iedzimtu un salīdzinoši nemainīgu dzīves laikā.
Piemēri temperamentu tipoloģijām (pēc Hipokrata–Galēna klasifikācijas):
1. Sangvīnisks
Piemērs: Cilvēks, kurš ir sabiedrisks, enerģisks, optimistisks un viegli pielāgojas jaunām situācijām. Viņš ātri aizraujas, bet arī ātri var zaudēt interesi.
2. Flegmatisks
Piemērs: Cilvēks, kurš ir mierīgs, pārdomāts, uzticams un labi strādā komandā. Viņš reti zaudē savaldīšanos, bet var šķist pasīvs vai lēns.
3. Holerisks
Piemērs: Cilvēks, kurš ir mērķtiecīgs, enerģisks un lēmīgs, bet arī uzliesmojošs un nepacietīgs. Viņš labi organizē darbus, bet var būt autoritatīvs.
4. Melanholisks
Piemērs: Cilvēks, kurš ir dziļi domājošs, jūtīgs, pedantisks un uzmanīgs detaļām. Viņš bieži ir savā iekšējā pasaulē un var būt tieks uz perfekcionismu.
Mūsdienu kontekstā:
Mūsdienu psiholoģijā temperaments bieži tiek pētīts bērnībā (piemēram, kā bērns reaģē uz jaunām personām vai situācijām) un tiek saistīts ar tādiem faktoriem kā emocionālā reaģēšana, aktivitātes līmenis un uzmanības ilgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.