tabernākuls

Tabernākuls (latīņu: _tabernaculum_ — "telts, mājiņa") kristietībā nozīmē:

1. Bībelē — pārnēsājama svētnīca, kuru izraēlieši lietoja tuksnesī pēc Iziešanas no Ēģiptes. Tā bija Dieva mājvieta starp cilvēkiem, kur atradās šķirsts ar derību.
2. Katolisma un pareizticības liturģijā — īpašs trauks (parasti no metāla vai keramikas), kurā glabā Svētās Dalas (konsekrētās hostijas) pēc Mises. Tas simbolizē Dieva klātbūtni.

Piemēri lietojumā:
- "Vecajā Derībā Mozus uzbūvēja tabernākulu, lai Dievs varētu dzīvot savas tautas vidū."
- "Pēc Mises svētais tika ievietots tabernākulā altāra pusē."
- "Svētbildē attēlota Jaunavas Marijas sirds ar tabernākulu krūtīs kā Dieva mājokļa simbolu."

Saīsināti:
Bībeles kontekstā — Dieva telts; liturģijā — Svēto Dalu glabātava.

Įrašas
Paaiškinimas	Tabernākuls (latīņu: _tabernaculum_ — "telts, mājiņa") kristietībā nozīmē: 1. Bībelē — pārnēsājama svētnīca, kuru izraēlieši lietoja tuksnesī pēc Iziešanas no Ēģiptes. Tā bija Dieva mājvieta starp cilvēkiem, kur atradās šķirsts ar derību. 2. Katolisma un pareizticības liturģijā — īpašs trauks (parasti no metāla vai keramikas), kurā glabā Svētās Dalas (konsekrētās hostijas) pēc Mises. Tas simbolizē Dieva klātbūtni. Piemēri lietojumā: - "Vecajā Derībā Mozus uzbūvēja tabernākulu, lai Dievs varētu dzīvot savas tautas vidū." - "Pēc Mises svētais tika ievietots tabernākulā altāra pusē." - "Svētbildē attēlota Jaunavas Marijas sirds ar tabernākulu krūtīs kā Dieva mājokļa simbolu." Saīsināti: Bībeles kontekstā — Dieva telts; liturģijā — Svēto Dalu glabātava.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.