Šīša
"Šīša" ir ķīniešu izcelsmes vārds, kas latviešu valodā lietots divās nozīmēs:
1. Ķīniešu dzejas forma – īss, koncentrēts dzejolis, kas parasti sastāv no četrām rindām (katrā pa 5 vai 7 zilbēm). Tas attēla veidā izsaka dzejnieka iespaidus, bieži par dabu, gadalaikiem vai dzīves pārdzīvojumiem.
2. Dzejolis japāņu haiku garā – dažreiz lietots kā sinonims haiku, bet īstenībā šīši ir īpaša ķīniešu dzejas forma ar saviem noteikumiem.
Piemēri:
1. Klasisks ķīniešu šīši paraugs (no dzejnieka Li Bai):
> Pirms gultas spīd mēness gaisma,
> It kā sala uz zemes sniegota.
> Pacelts skatiens – mēness spožums,
> Noliekts – tālās dzimtenes domas.
> (Tulkojums no ķīniešu valodas)
2. Mūsdienu latviešu dzejnieka imitācija šīši formā:
> Lapu krīt no koka,
> Vējš klusi čukst zālē.
> Rudens sirdsapziņa
> Klusi manī dzimst.
Īss salīdzinājums:
- Haiku (japāņu) – 3 rindas (5-7-5 zilbes), bieži ar gadalaiku motīvu.
- Šīši (ķīniešu) – 4 rindas (5 vai 7 zilbes katrā), stingrāka struktūra, bieži ar rimām.
Latviešu literatūrā šīši parasti atrodami kā tulkojumi vai formāli eksperimenti, nevis autentiska tradīcija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.