"Svilgalviņa" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē mazu, smalku svilpi (parasti bērnu rotaļlietu vai vienkāršu ierīci skaņas radīšanai). Tas ir deminutīvs (mazināmā forma) no vārda "svilpa" vai "svilpe".
Piemēri lietojumā:
1. Bērnu rotaļlieta:
"Bērns priecīgi pūta jauno svilgalviņu, kas bija pievienota balonu komplektam."
2. Dabas/priekšmeta salīdzinājums:
"Vējš spēlējās ar niedru kā ar tievu svilgalviņu, izdodot smalku svilpoņu."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Vecais radio vairs nedarbojas, tikai izdod kaut kādu svilgalviņu — neskaidru troksni."
Īss skaidrojums:
Vārds biežāk lietots daiļliteratūrā vai dialektos, lai aprakstītu smalku, augstu vai vāju svilpošanas skaņu, vai arī mazu ierīci, kas to rada. Tas var būt gan reāls priekšmets (piemēram, salmu vai koka izgatavota svilpe), gan tēlsains attēlojums skaņai dabā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.