sumpurnis
"Sumpurnis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo vientuļā, nošķirtā vietā (bieži vien mežā vai purvā), un izvairās no sabiedrības. Tas ir sinonīms vārdiem "vientuļnieks", "atšķirtinieks" vai "eremīts", bet ar nokrāsu, ka šāda persona dzīvo dabas vidē, prom no civilizācijas.
Īss skaidrojums:
Sumpurnis = vientuļnieks, kas dzīvo mežā/purvā, bēg no cilvēkiem.
Piemēri lietojumā:
1. Tēlaini par cilvēkiem:
"Pēc pensionēšanās viņš kļuva par īstu sumpurni — dzīvoja meža mājiņā un reti kurš to tur redzēja."
"Nesajūt viņu ar pilsētu, viņš ir kā sumpurnis, kurš meklē mieru tālumā no pūļa."
2. Literatūrā/dzejā (arhaisks/poētisks tonis):
"Tur meža dziļumos dzīvoja sumpurnis, kas zīnāja visas dzīvnieku takas."
"Kā senais sumpurnis viņš glabāja noslēpumus, kurus neviens neuzzināja."
3. Humoristiski/ironiski:
"Ja vairs nevaru izturēt sociālos tīklus, kļūšu par sumpurni kādā ezeru malā!"
Etimoloģija:
Vārds cēlies no vārdiem "sumpurs" (purvs, niedru audze) + "-nis" (cilvēka apzīmējums). Burtiski — "purvā/purva malā dzīvojošs".
Mūsdienās vārds lietots reti, galvenokārt literāros vai metaforiskos kontekstos, lai raksturotu cilvēku ar izteiktu vēlmi pēc izolācijas no sabiedrības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.