sudrabegle
"Sudrabegle" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē sudraba krāsas vai spīduma mākoņu joslu pie debesīm rītausmā vai vakara krēslā. Tas ir gleznojošs, dzejisks vārds, kas bieži lietots literatūrā, lai aprakstītu debesu skaistumu.
Īss skaidrojums:
Tas ir mākonis (vai mākoņu josla) ar sudraba spīdumu, kas parasti redzams saullēktā vai saulrietā, kad saules gaisma atstarojas no augstu esošiem mākoņiem.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Pār mežu kā sudrabegle
Rīta blāzma klusi slīd."
(Raksturīgs dzejas veidols, kur vārds rada ainavisku tēlu.)
2. Prozā:
"Vakara debesīs ziedēja plāna sudrabegle, atstājot ezera ūdenī sudraba pavedienu."
(Aprakstā, lai uzsvērtu ainavas maģiju.)
3. Mūsdienu valodā:
"Skatiens aizlidoja pret horizontu, kur pēdējā sudrabegle izgaisa naktī."
(Metaforiski var izmantot arī pārnestā nozīmē — kā kaut ko skaistu, bet pārejošu.)
Etimoloģija:
Sastāv no vārdiem "sudrabs" (metāls ar spīdīgu, balto krāsu) un "egle" (šajā kontekstā — mākoņu veidojums, mākoņu josla). Līdzīgi veidoti vārdi: zeltagle, pērkonegle.
Vārds "sudrabegle" ir retāk lietots ikdienas sarunvalodā, bet saglabājies kā izteiksmīgs literārs elements, kas liecina par latviešu valodas bagātību ainavu un gaismas parādību aprakstīšanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.