"Blāzma" nozīme:
Tas ir liesmas, uguns uzliesmojums (parasti mazs, īslaicīgs, spīdīgs). Bieži lietots, lai aprakstītu spožu, mirgojošu gaismas uzplaiksnījumu vai strauju, īslaicīgu emociju/enerģijas izpausmi.
Piemēri:
1. Fiziska gaisma:
"Tumšajā telpā pēkšņi uzplaiksnīja blāzma no zibspuldzes."
"Metāla griešanas laikā redzējās zilas blāzmas."
2. Pārnestā nozīmē (emocionāla/vērtību uzsvars):
"Viņa acīs mirgoja greizsirdības blāzma."
"Sarunā par dzimteni viņā atdzīvojās patriotisma blāzma."
3. Literatūras piemērs (tēlaini):
"Vakarā debesīs pēdējā saules blāzma izzuda aiz kalniem."
Sinonīmi: uzplaiksnījums, uzliesmojums, starojums, dzirksts (pārnestā nozīmē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.