spraukšķēt
"Spraukšķēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē klusi, atsevišķi un bieži vien nepārtraukti skaņas radīšanu, piemēram, čabēšanu, kraukšķēšanu, šņākšanu vai čīkstēšanu. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu ne pārāk skaļus, bet atkārtotus mehāniskus vai dabas skaņas.
Piemēri:
1. Par mehānismiem:
Vecie koka grīdas dēļi spraukšķ zem kājām.
Durvis spraukšķ, kad tās atver.
2. Par dabas skaņām:
Sniegs spraukšķ zem soļiem aukstajā vakarā.
Zari spraukšķ vējā.
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
Vecis spraukšķ pie televizora, aizmiedzis. (t.i., čaukst, knapē)
Vārds bieži ataino niecīgas, bet kaitinošas vai atmosfēras radošas skaņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.