spieķkauls

Spieķkauls ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku ar ļoti tievu, izdilis ķermeni — bieži vien ar izceltām kaulām, bez ievērojamas muskuļu vai tauku masas.
To lieto, lai aprakstītu pārāk tievu, noplicinātu cilvēku, nereti ar negatīvu vai žēluma/ironijas nokrāsu.

Piemēri:
1. Pēc ilgas slimības viņš kļuvis par īstu spieķkaulu — caur ādu spīdēja ribas.
2. Vecais suns bija kā spieķkauls — tikai kauli un āda.
3. Ej ēst vairāk, kā tu esi kļuvis — spieķkauls! (sarunvalodā).

Sinonīmi: nūja, kaulene, ķiploks.
Antonīmi: drukņis, resnums, barīgais.

Įrašas
Paaiškinimas	Spieķkauls ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku ar ļoti tievu, izdilis ķermeni — bieži vien ar izceltām kaulām, bez ievērojamas muskuļu vai tauku masas. To lieto, lai aprakstītu pārāk tievu, noplicinātu cilvēku, nereti ar negatīvu vai žēluma/ironijas nokrāsu. Piemēri: 1. Pēc ilgas slimības viņš kļuvis par īstu spieķkaulu — caur ādu spīdēja ribas. 2. Vecais suns bija kā spieķkauls — tikai kauli un āda. 3. Ej ēst vairāk, kā tu esi kļuvis — spieķkauls! (sarunvalodā). Sinonīmi: nūja, kaulene, ķiploks. Antonīmi: drukņis, resnums, barīgais.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.