spēlētprasme
"Spēlētprasme" nozīmē prasmi spēlēt (spēlēšanas prasme), proti, spēju veikli un efektīvi lietot noteiktas iemaņas, īpaši sportā, mūzikā, datorspēlēs vai citās aktivitātēs, kur nepieciešama tehnika, taktika un pieredze.
Īsumā:
Tas ir prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj veiksmīgi piedalīties un gūt panākumus kādā spēlē vai aktivitātē.
Piemēri lietojumam:
1. Sportā:
"Viņa izcilā spēlētprasme futbolā izrādījās izšķiroša komandas uzvarā."
(Tehniskās prasmes un taktiskā izpratne spēlē.)
2. Mūzikā:
"Pianista spēlētprasme bija apbrīnojama – viņš bez kļūdām izpildīja sarežģītu skaņdarbu."
(Prāta un tehniskā meistarība instrumenta spēlē.)
3. Datorspēlēs:
"Lai uzvarētu šajā turnīrā, nepietiek tikai ar labu aprīkojumu – nepieciešama arī augsta spēlētprasme."
(Lietotāja prasme efektīvi kontrolēt spēli, izmantot taktiku u.tml.)
4. Šahā:
"Viņa spēlētprasme šahā ir attīstījusies, pateicoties regulārai treniņu praksei."
(Stratēģiskās domāšanas un gājienu plānošanas prasme.)
Skatīt arī:
Dažreiz līdzīga nozīme ir vārdam "spēles prasme", bet "spēlētprasme" biežāk uzsver tieši tehnisko/ praktisko prasmju aspektu (kā spēlēt mūzikas instrumentu, sporta spēli u.tml.).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.