"Skrakšķiens" nozīmē īss, asa, skaļa skaņa, kas rodas, kad kaut kas trausls saplīst, laužas vai sabrūk. Tas bieži saistīts ar sausiem, cietiem materiāliem (piemēram, koka, stikla, sausi zari).
Piemēri:
1. Dabas piemērs:
"Mežā dzirdējās skrakšķiens, kad zaķis nokāpa uz sausa zara."
2. Ikdienas situācija:
"No virtuves atskanēja skrakšķiens — viņš bija nokritis uz grīdas."
3. Metaforisks lietojums:
"Salā skrakšķēja sals, apklājot zarus ar ledu." (šeit — asa skaņa, kas atgādina trauslu lūšanu).
Sinonīmi:
- krakšķis (biežāk lietots, skaņa var būt ilgāka),
- rībiens (skrāpējoša skaņa),
- čirkstis (smalkāks, piemēram, no peles).
Skrakšķiens parasti ir momentāls un skaļš, atšķirībā no, piemēram, "čabēšanas" (mīkstāka skaņa).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.