“Sirmvecs” ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vecu, sirmu (pelēkmatu) vīrieti, bieži ar cieņu un maigumu. Tas izsaka vecumu, gudrību un pieredzi, nereti ar sentimentālu vai poetisku nokrāsu.
Piemēri lietojumā:
1. Tēlaini:
“Mežmalā sēdēja sirmvecs ar garu bārdu un klusi stāstīja bērniem pasakas.”
(Šeit vārds rada tēlu gudra, mierīga veca vīra.)
2. Dzejā vai literatūrā:
“Sirmvecs ar kociņu lēnām soļoja pa ceļu, it kā dzīves smagumu nesis plecos.”
(Rada ainavisku un emocionālu tēlu.)
3. Sarunvalodā (retāk):
“Viņš jau ir kļuvis par sirmveci, bet joprojām strādā dārzā katru dienu.”
(Norāda uz cilvēka vecumu ar maigu, cieņpilnu noskaņu.)
Sinonīmi:
vecis, vecvīrs, senis (pēdējie var būt neitrālāki vai mazāk poetiski).
Vārds “sirmvecs” biežāk sastopams literāros tekstos, dzejā vai stāstos, nevis ikdienas sarunās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.