senis
"Senis" latviešu valodā ir vīrietis, kas sasniedzis ievērojamu vecumu, parasti virs 60-65 gadiem. Tas ir cieņas pilns, neformāls apzīmējums, kas līdzīgs vārdam "vecis", bet bez negatīvas nokrāsas.
Piemēri lietošanai:
1. Aprakstot vecāku cilvēku:
"Pie veikala durvīm sēdēja labsirdīgs senis ar bārdiņu un smaidu."
"Mūsu ielā dzīvo senis, kurš katru rītu dodas pastaigā ar savu suni."
2. Runājot par radinieku vai pazīstamu (sarunvalodā):
"Vakaram pie mums ciemos nāks mans vectēvs — tas jau ir īsts senis, bet vēl pilns dzīvības."
"Iepazīsti, šis ir kaimiņu Jānis senis — viņš zina visus pagasta stāstus."
3. Folklorā un stāstos (bieži ar maigu, gādīgu nozīmi):
"Pasakā gudrais senis deva varonim padomu un burvību lietu."
"Kādreiz senis un vecmāmiņa dzīvoja mazā mājiņā meža malā."
Svarīgi: Vārds "senis" nesatur pazemojošu nozīmi (atšķirībā no vārda "vecs" dažos kontekstos). Tas bieži tiek lietots ar simpātiju, cieņu vai pat maigu humoru. Dažreiz tiek lietots arī saīsināti kā uzruna — "Ej nu, seni!" (draudzīgi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.