sirmums
"Sirmums" latviešu valodā nozīmē vecumu, vecību vai sirmu matu stāvokli (matu nobalošanu, pelēkumu). Tas bieži tiek lietots kā metafora vai poētisks apzīmējums pašam vecumam, gudrībai, pieredzei vai pat nāves tuvumam.
Īss skaidrojums:
1. Burtiskā nozīme: fiziska pazīme — sirmi (pelēki, balti) mati kā vecuma pazīme.
2. Pārnestā nozīme: pats vecums, dzīves nogurums, gudrība, kas nāk ar gadu desmitiem.
Piemēri lietojumam:
1. Burtiski:
"Viņa matos jau bija iesācies sirmums." (matu nobalošanās)
"Lai gan sejā vēl jaunība, matos jau spīdēja sirmums."
2. Pārnestā nozīmē (bieži literatūrā, dzejā):
"Sirmums nāca klāt ar mieru un gudrību." (vecums kā dzīves posms)
"Dzīves sirmumā viņš atrada patieso laimi." (vēlājos dzīves gados)
"Mūžīgais sirmums viņu vairs nebaidīja." (nāve, pāreja)
Sinonīmi: vecums, nobriedums, pelēkums (matos), gadi.
Vārds "sirmums" ir cienījams un bieži lietots latviešu literatūrā, lai apzīmētu ne tikai fizisko pazīmi, bet arī dzīves posma dziļumu un pieredzi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.