"Sīkdadzis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē sīku, niecīgu cilvēku — bieži vien ar nicinošu vai izsmieklu nokrāsu. Tas var attiekties uz personu, kas ir niecīga pēc izskata, rakstura, nozīmes vai rīcības.
Nozīmes nianses:
- Fiziska niecīgums — mazs augums, sīka uzbūve.
- Morāla/rakstura niecīgums — sīkumains, zemisks, maznozīmīgs cilvēks.
- Sociāla nozīme — nepilnvērtīgs, nenozīmīgs indivīds.
Piemēri lietojumā:
1. Fiziskā nozīme:
"Viņš bija tāds sīkdadzis, ka grūti bija ieraudzīt viņu pūlī."
2. Rakstura/uzvedības nozīme:
"Neklausies viņā — viņš ir īsts sīkdadzis, kas tikai lamājas un sīkstās."
3. Nicinoša apzīmēšana:
"Kāds sīkdadzis mēģina izlikties par lielu cilvēku!"
Sinonīmi: niecīgais, punduris (fiziski), sīkulis, zemisks cilvēks (morāli).
Antonīmi: milzis, diženis, ievērojama personība.
Vēsturiski: Vārds radies no apvienojuma "sīks" (mazs) un "dadzis" (sens vārds, kas apzīmējis radījumu/monstru, piemēram, kā "velns" vai "briesmonis"). Tādējādi tas burtiski nozīmē "sīks briesmonis" — tas uzsver nicinājumu, ne tikai izmēru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.