sedziņa
"Sedziņa" ir sieviešu dzimtes forma no vārda "sēdētājs" (vīriešu dzimtē: "sēdētājs" vai "sedzinis").
Tas apzīmē personu, kas sēž — gan burtiskā nozīmē (piemēram, sēžot kādā vietā), gan arī pārnestā nozīmē (piemēram, sēžot cietumā).
Galvenās nozīmes:
1. Burtiski — persona, kas atrodas sēžus (piemēram, telpā, darbā).
2. Pārnestā nozīmē — ieslodzītais, cietumnieks (sarunvalodā).
3. Vēsturiski — zemnieks, kas sēž (dzīvo) uz zemes (senākajos tekstos).
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
"Viņa bija vienīgā sedziņa istabā, klusi lasot grāmatu."
"Kafejnīcā bija daudz sedziņu, visi aizņemti ar sarunām."
2. Pārnestā nozīme (cietumnieks):
"Pēc tiesas viņš kļuva par sedziņu uz pieciem gadiem."
"Cietumā vecā sedziņa mācīja jaunieslodzītos amatniecību."
3. Vēsturisks konteksts (senākajos tekstos):
"Tā bija turīga sedziņa, kam piederēja lieli lauki."
"Zemnieks-sedziņš rūpējās par savu sējumu."
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā vārds "sedziņa" tiek lietots samērā reti, biežāk lieto apzīmējumus "ieslodzītais", "cietumnieks" vai vienkārši "sēdētājs" atkarībā no konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.