"Savrupiene" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vientuļu, vientulībā dzīvojošu sievieti, bieži vien ar nokrāsu vientulības, izolācijas vai pat skumju. Tas ir literārs vai arhaisks termins, kas lietots, lai raksturotu sievieti, kas dzīvo atsevišķi, prom no sabiedrības.
Piemēri lietojumā:
1. Tēlaini:
"Vecā māja kalnā bija savrupienes patvērums – tur viņa dzīvoja klusumā, tālu no pilsētas trokšņa."
2. Dzejā/rakstniecībā:
"Viņa kļuva par savrupieni pēc vīra nāves, aizvērtās savās atmiņās kā noliktavā."
3. Vēsturiskā kontekstā:
"Apvidū stāstīja par savrupieni, kas mežā ievākusies medus bitei līdzīgi – darbu darīdama, bet nevienam nerādīdama seju."
Sinonīmi: vientuļniece, atsevišķe, izolētā sieviete.
Antonīmi: sabiedriskā sieviete, saimniece, ģimenes sieva.
Vārds "savrupiene" cēlies no "savrup" (atsevišķi, nomaļus) + sieviešu dzimtes piedēklis "-iene". Mūsdienās tas lietots reti, galvenokārt literatūrā vai poētiskā valodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.