savecēt
"Savecēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē kļūt vecam, novecojot mainīties vai arī ilgstoši palikt vienā stāvoklī/vietā (bieži vien ar negatīvu nokrāsu — piemēram, kļūt novecojušam, nolietotam vai zaudēt savvaļas spēku).
Galvenās nozīmes nianses:
1. Fiziski novecot — par cilvēku, priekšmetu, ēku.
2. Morāli/garīgi novecot — par idejām, modei, uzskatiem.
3. Ilgi palikt nemainīgam — sastingt, "sarūsēt" vienā vietā.
Piemēri:
1. Fiziska novecošana:
"Šis ēka pamazām savecēja — fasāde nopluka, un logi nolietojās."
"Viņš savecējis ne tikai ārēji, bet arī kļuvis mazāk enerģisks."
2. Morāla novecošana:
"Viņa uzskati savecējuši — viņš joprojām tic tam, kas bija aktuāli pirms 50 gadiem."
"Šī tehnoloģija jau ir savecējusi, tirgū parādījušies daudz modernāki risinājumi."
3. Sastingšana/stagnācija:
"Ja ilgi savecē vienā amatā, zaudē profesionālo attīstību."
"Mākslinieks savecēja savā stilā un vairs nerada neko jaunu."
Sinonīmi (atkarībā no nozīmes): novecot, nolietoties, nokalt, sastingt, sarūsēt (pārnestā nozīmē).
Pretējās jēdzienas: atjaunoties, modernizēties, attīstīties, jaunoties.
Vārds bieži lietots ar kritiskas vai žēluma pieskaņu, lai raksturotu kaut ko, kas zaudējis svaigumu, aktualitāti vai funkcionalitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.