sajēgums
Sajēgums nozīmē saprāta klātbūtni, apziņu, pieskārienu realitātei — tas ir spēja rīkoties saprātīgi, apzināties sevi un apkārtējo, būt "savās prātā".
Bieži lietots, lai apzīmētu normālu garīgo stāvokli vai veselo saprātu.
Piemēri:
1. Pazaudēt sajēgumu — zaudēt saprātu, zaudēt savaldīšanos.
Piemērs: "Pēc traģēdijas viņš uz brīdi bija pazaudējis sajēgumu."
2. Atgūt sajēgumu — atgūt saprātu, atgriezties pie normāla garīgā stāvokļa.
Piemērs: "Pēc ilgā šoka viņa beidzot atgūta sajēgumu."
3. Būt pilnā sajēgumā — būt pilnīgi pie sama, saprātīgam.
Piemērs: "Lai gan bija noguris, viņš joprojām bija pilnā sajēgumā."
4. Bez sajēguma — bez saprāta, bez apziņas.
Piemērs: "Viņš krītī bez sajēguma."
Sinonīmi: saprāts, sama, apziņa, pieskāriens realitātei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.