"Subača" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē augstu, biezu un neveiklu cilvēku (bieži vien ar negatīvu nokrāsu). To lieto, lai raksturotu personu, kas ir liela auguma, bet neveikla, apjomīga vai neveiksmīga kustībās/vērienos.
Piemēri lietojumam:
1. Viņš ir īsts subača — divus metrus garš, bet iet kā lācis.
2. Nesauci viņu par subaču, viņš vienkārši ir liels un vēl neapmeties.
Etymology (iespējams): Vārds cēlies no baltu-slavu pamatvalodas, saistīts ar ideju par "stipru, resnu" (salīdzini ar krievu "субчик" vai poļu "substancja" — viela, būtība). Latviešu valodā tas ir sarunvalodas, nereti ar nicinošu pieskaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.