lācis
lācis -ča, v.- Liels plēsēju kārtas zīdītājs dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu un strupu asti. Baltais l. -- leduslācis. Lāču midzenis.
Frazeoloģismi:- Lāču beka -- ēdama sēne ar brūnu cepurīti.
- Guļ kā l. -- ilgi, cieši guļ.
- Lāča miegs -- ilgs, ciešs miegs.
- Lāča spēks kaulos -- saka par ļoti spēcīgu cilvēku vai dzīvnieku.
- Lāča pakalpojums -- labi gribēta, bet neprasmīga rīcība, no kā otram rodas sliktums. Izdarīt kādam lāča pakalpojumu.
- Kā lācim zemeņoga -- saka par ko ļoti garšīgu, kārotu, bet niecīgā daudzumā saņemtu.
- No vilka bēg, uz lāci krīt -- saka par tādu, kas, vairoties no vienām nepatikšanām, nokļuvis citās, vēl lielākās nepatikšanās.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'lacis' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.