Sakstagals
“Sakstagals” ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mēdz pārspīlēti uzsvērt savas ciešanas, slimības vai neveiksmes, lai izraisītu līdzjūtību vai iegūtu uzmanību. Tas bieži tiek lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz pārmērīgu sūdzēšanos vai izlikšanos.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
“Neesi tāds sakstagals! Tev tikai nedaudz iesāpēj kakls, bet tu runā, it kā būtu mirstams slims.”
2. Rakstveidā (piemēram, stāstā):
“Viņš atkal stāstīja par savām nelaikā saslimtajām kājām, bet visi jau zināja, ka tas ir tikai parasts sakstagals.”
Sinonīmi: žēlotājs, sūdzētājs, bēdulis (sarunvalodā).
Antonīmi: izturīgs, pacietīgs, stoisks cilvēks.
Vārds cēlies no vācu valodas (Sackträger — “maisa nesējs”), bet latviešu valodā tas ieguvis metaforisku nozīmi, kas saistīta ar “nēsāšanu” vai “uzpūšanu” savu problēmu kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.