rušķīgs

"Rušķīgs" nozīmē rupjš, neapstrādāts, nepievilcīgs izskatā vai manierēs, bieži vien ar negatīvu nokrāsu. Tas var apzīmēt fizisku neattīrību, morālu rupjumu vai estētisku neizsmalcinātību.

Piemēri:
1. Fiziskais izskats:
Viņš ieradās sapulcē rušķīgā darba drēbē, apklāts ar netīrumiem.
2. Rīcība/vārdu izvēle:
Sarunā viņš izteicās rušķīgi, ignorējot pieklājības normas.
3. Estētika/vide:
Vecā krodziņa iekārta bija rušķīga, bet tai bija savs patīkams šarms.

Sinonīmi: rupjš, neapstrādāts, nepieklājīgs, neuzkopts.
Antonīmi: glīts, elegants, smalks, pieklājīgs, attīrīts.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'ruskigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Rušķīgs" nozīmē rupjš, neapstrādāts, nepievilcīgs izskatā vai manierēs, bieži vien ar negatīvu nokrāsu. Tas var apzīmēt fizisku neattīrību, morālu rupjumu vai estētisku neizsmalcinātību. Piemēri: 1. Fiziskais izskats: Viņš ieradās sapulcē rušķīgā darba drēbē, apklāts ar netīrumiem. 2. Rīcība/vārdu izvēle: Sarunā viņš izteicās rušķīgi, ignorējot pieklājības normas. 3. Estētika/vide: Vecā krodziņa iekārta bija rušķīga, bet tai bija savs patīkams šarms. Sinonīmi: rupjš, neapstrādāts, nepieklājīgs, neuzkopts. Antonīmi: glīts, elegants, smalks, pieklājīgs, attīrīts.