runātkārs
"Runātkārs" nozīme:
Tas ir cilvēks, kurš mīl daudz un labprāt runāt, bieži bez īpašas vajadzības vai mērķa. Vārds nes nelielu negatīvu nokrāsu — tas var nozīmēt pārmērīgu, vai pat tukšu un niecīgu pļāpāšanu.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs teikums:
"Mūsu kaimiņš ir īsts runātkārs — viņš var stundām stāstīt par laikapstākļiem."
2. Sarunvalodā:
"Neesi tāds runātkārs! Darbam jāpievērš uzmanība, nevis tikai pļāpāt."
3. Rakstveidā (aprakstoši):
"Viņas reputācija kā neizsmeļamam runātkāram bija labi zināma visā ciematā."
Sinonīmi: pļāpa, pļāpīgs, valodīgs, mutīgs (pēdējie divi var būt arī neitrāli).
Antonīmi: klusētājs, mazrunīgs, kurlmutis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.