runātīgs

"Runātīgs" nozīmē pārāk daudz runājošs, pārlieku pateicīgs, vai arī veikls runāšanā (atkarībā no konteksta). Tas var būt gan negatīvs, gan neitrāls.

Piemēri:
1. Negatīvā nozīmē (kā pārāk daudz runājošs, tukšs):
- Viņš ir tik runātīgs, ka neļauj nevienam iestarpināt vārdam.
- Runātīgs pārdevējs mēģināja man iekārdināt nopirkt nevajadzīgu lietu.

2. Neitrālā/pozitīvā nozīmē (kā labprāt runājošs, komunikabls):
- Bērns ir ļoti runātīgs un droši pastāsta par savām pieredzēm.
- Viņa ir runātīga un viegli iesaistās sarunās ar svešiniekiem.

Sinonīmi: pārlieku runīgs, pateicīgs, valodīgs, komunikabls.
Antonīmi: kluss, mazrunīgs, atturīgs.

Įrašas
Paaiškinimas	"Runātīgs" nozīmē pārāk daudz runājošs, pārlieku pateicīgs, vai arī veikls runāšanā (atkarībā no konteksta). Tas var būt gan negatīvs, gan neitrāls. Piemēri: 1. Negatīvā nozīmē (kā pārāk daudz runājošs, tukšs): - Viņš ir tik runātīgs, ka neļauj nevienam iestarpināt vārdam. - Runātīgs pārdevējs mēģināja man iekārdināt nopirkt nevajadzīgu lietu. 2. Neitrālā/pozitīvā nozīmē (kā labprāt runājošs, komunikabls): - Bērns ir ļoti runātīgs un droši pastāsta par savām pieredzēm. - Viņa ir runātīga un viegli iesaistās sarunās ar svešiniekiem. Sinonīmi: pārlieku runīgs, pateicīgs, valodīgs, komunikabls. Antonīmi: kluss, mazrunīgs, atturīgs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.