runājošs
"Runājošs" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas nozīmē:
Nozīme:
Tāds, kas spēj runāt vai māk runāt (parasti par dzīvniekiem, fantastiskām būtnēm vai iedomātām lietām). Bieži lietots, lai apzīmētu kaut ko, kas parasti nerunā, bet šajā kontekstā ir piešķirtas runas spējas.
Piemēri:
1. Pasakās bieži parādās runājoši dzīvnieki – piemēram, runājošs zaķis vai runājošs vilks.
2. Filmas par runājošu mašīnu (piemēram, animācijās) pievieno humora elementu.
3. Bērnu grāmatās var būt runājoši koki vai runājoši rotaļlietas, kas palīdz varoņiem.
4. Runājošs papagailis ir reāls dzīvnieks, kas spēj atkārtot cilvēku vārdus un frāzes.
Runājošs bieži tiek lietots alegoriskā vai fantastiskā nozīmē, nevis aprakstot cilvēkus (cilvēks pēc definīcijas jau ir "runājošs", tāpēc vārds parasti netiek lietots šādā kontekstā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.