rindkopa
"Rindkopa" latviešu valodā nozīmē dzejas vienību, kas sastāv no vairākām rindām, kas apvienotas pēc satura, formas vai ritma. Tā ir dzejas struktūras daļa, līdzīga prozas rindkopai, bet ar specifisku ritmisku un intonācijas vienotību.
Īss skaidrojums:
Rindkopa ir dzejolis vai tā daļa, kurā rindas ir savstarpēji saistītas pēc nozīmes, atskaņām, ritma vai citām formālām iezīmēm. Tā var būt neatkarīgs īss dzejolis vai ietilpt lielākā darbā (piemēram, poēmā).
Piemēri:
1. Klasisks piemērs (Rainis, "Uz pūķa spārniem"):
"Es redzu, redzu tālumā zilā jūra,
Un pār to jūru manu kuģiņu,
Un uz tā kuģiņa baltu buru,
Un zem tās buras manu dvēseliņu."
Šeit katrs četrrindu bloks ir rindkopa ar savstarpēji saistītām attēlu un domu virknēm.
2. Mūsdienu piemērs (Imants Ziedonis, "Varonība"):
"Varonība ir klusēt, kad visi kliedz,
Varonība ir just, kad citi nedrīkst,
Varonība ir dot, kad pašam trūkst,
Varonība ir būt, kad citi gaida."
Šī četrrindu rindkopa veido pilnīgu domu vienību ar atkārtojuma un paralēlisma uzbūvi.
3. Vienkāršs piemērs no tautasdziesmas:
"Aijā, žūžū, lāča bērni,
Gulētiet man lēni,
Jūsu māte aizgājusi
Piena katliņa vārtīt."
Šī četrrindu rindkopa ir patstāvīga sižeta vienība ar vienkāršu atskaņu shēmu (bērni/lēni, aizgājusi/vārtīt).
Piezīme: Terminu "rindkopa" dažreiz lieto arī kā sinonīmu vārdam "strofa", bet latviešu literatūrzinātnē "rindkopa" biežāk attiecas uz mazāku vai brīvāku dzejas vienību, savukārt "strofa" uz stingrāk strukturētu formu (piemēram, sonetā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.