pustumsa
"Pustumsa" latviešu valodā nozīmē daļēju tumsu, pusgaismu vai krēslu — tas ir stāvoklis, kad nav ne pilnīgas tumsas, ne spilgtas gaismas. Vārds bieži lietots, lai aprakstītu pārejas brīdi (piemēram, rītausmu vai krēslu), kā arī alegoriski — dvēseles stāvokli, neskaidrību vai nenoteiktību.
Piemēri lietojumam:
1. Dabā:
- "Mežā iekļuva pustumsā — saule vēl bija aiz kokiem, bet gaisma jau bija blāva."
- "Rīta pustumsā putni sāka klusi čivināt."
2. Alegoriski / emocionāli:
- "Pēc zaudējuma viņš ilgu laiku dzīvoja dvēseles pustumsā — bez cerībām, bet arī bez pilnīgas izmisuma."
- "Lēmuma pustumsā viņa domas bija izkliedētas un neskaidras."
3. Mākslā / literatūrā:
- Dzejnieks Imants Ziedonis ir lietojis vārdu "pustumsa" kā simbolu pārejas stāvoklim starp gaismu un tumsu.
- Fotogrāfijā "pustumsa" var nozīmēt mīkstu, zemu kontrastu vai miglainu atmosfēru.
Sinonīmi: krēsla, pusgaisma, blāvums, sumbrums.
Antonīmi: spilgta gaisma, tumsa (pilnīga).
Vārds "pustumsa" nereti atrodams latviešu dzejā un prozā, kur tas nes ne tikai aprakstošu, bet arī emocionālu vai filozofisku nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.