prozaisms
"Prozaisms" (no franču prosaïsme) ir vārds vai izteiciens, kas ir parasts, ikdienišķs, trivials vai pat rupjš, nepiemērots daiļliteratūras augstākam stilam. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu valodas līdzekļus, kas liekas pārāk praktiski, nepoētiski vai pat vulgāri daiļliteratūras kontekstā.
Īsumā: Prozaisms ir ikdienišķa, nepoētiska valoda daiļliteratūrā, kas var šķist parasta vai stilam nepiedienīga.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Viņš gāja uz veikalu pēc maizes."
Šāds ikdienišķs, informāls apraksts dzejas darbā varētu tikt uzskatīts par prozaismu, ja tas pārāk krasi atšķiras no dzejas metaforiskā valoda.
2. Dramā vai romānā:
"Viņš teica: 'Man jāskrien uz tualeti.'"
Tieša, fizioloģiska detaļa var tikt uztverta kā prozaisma, ja tā netiek mākslinieciski ietverta sižetā.
3. Valodas līmenis:
Lietojot sarunvalodas vārdus (piemēram, "čakarēt", "ķerens") formālā literārā darbā, kur valodai ir augstāks stils.
Svarīgi: Prozaismi ne vienmēr ir "slikti" — dažreiz tos apzināti lieto, lai radītu reālistisku atmosfēru, humoru vai kontrastu. Tomēr tradicionālā literatūras kritikā tos bieži vērtē kā stilistisku nepilnību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.