providence

Providence (latīņu: prōvidentia — "paredzība, gādība") nozīmē:

1. Dievišķā gādība — ticība, ka Dievs vai augstāka vara gādā par pasauli un cilvēku likteni.
2. Gadījuma vai liktenīga notikuma ietekme, kas noved pie laba vai negaidīta rezultāta.

Piemēri:
1. Viņš uzskatīja, ka pārdzīvoja negadījumu tikai pateicoties providence.
(Šeit — Dieva aizsardzība/vadība.)

2. Pēkšņas lietus lāses viņu paglāba no neveiksmes — tā bija providence.
(Šeit — laimīgs gadījums, liktenīgs notikums.)

3. Filozofs runāja par providence kā par dabas un vēstures augstāko kārtību.
(Šeit — universāls likums vai gādība.)

Īsumā: Providence bieži izsaka liktenīgu aizsardzību vai labvēlīgu nejaušību, ko daudzi saista ar augstāku spēku.

Įrašas
Paaiškinimas	Providence (latīņu: prōvidentia — "paredzība, gādība") nozīmē: 1. Dievišķā gādība — ticība, ka Dievs vai augstāka vara gādā par pasauli un cilvēku likteni. 2. Gadījuma vai liktenīga notikuma ietekme, kas noved pie laba vai negaidīta rezultāta. Piemēri: 1. Viņš uzskatīja, ka pārdzīvoja negadījumu tikai pateicoties providence. (Šeit — Dieva aizsardzība/vadība.) 2. Pēkšņas lietus lāses viņu paglāba no neveiksmes — tā bija providence. (Šeit — laimīgs gadījums, liktenīgs notikums.) 3. Filozofs runāja par providence kā par dabas un vēstures augstāko kārtību. (Šeit — universāls likums vai gādība.) Īsumā: Providence bieži izsaka liktenīgu aizsardzību vai labvēlīgu nejaušību, ko daudzi saista ar augstāku spēku.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.