priekšpozīcija
Priekšpozīcija (no latīņu praepositio — 'uzlikšana priekšā') ir gramatikas termins, kas apzīmē palīgteikuma daļu, kas parasti norāda uz telpiskiem, laicīgiem vai loģiskiem attiecībām starp citiem vārdiem teikumā.
Tā savieno lietvārdu, vietniekvārdu vai lietvārda izteicienu ar citu teikuma daļu, precizējot saistību (piemēram, vietu, laiku, mērķi, cēloni).
Galvenās nozīmes:
1. Vieta (kur?): uz, zem, pie, starp, blakus.
2. Laiks (kad?): pirms, pēc, laikā, līdz.
3. Mērķis/cēlonis (kāpēc?): dēļ, labad, pēc.
4. Attiecības (ar ko?): ar, par, pret, bez.
Piemēri:
1. Vieta:
Grāmata uz galda.
Suns guļ zem sola.
2. Laiks:
Viņš atnāca pirms pusstundas.
Strādā līdz vakaram.
3. Mērķis:
Dāvana labad draugam.
Viņš atvainojās dēļ kavēšanās.
4. Attiecības:
Saruna par laikapstākļiem.
Ieradās bez sardzēm.
Svarīgi: Priekšpozīcijas latviešu valodā vienmēr valda par datīvu, akuzatīvu vai ģenitīvu (atkarībā no nozīmes).
Piemērs:
- Ar datīvu: pateikties par palīdzību (par + akuzatīvs).
- Ar ģenitīvu: nākt bez somas (bez + ģenitīvs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.