prieca
"Prieca" latviešu valodā nozīmē pozitīvu, spilgtu jūtu, kas rodas no kaut kā laba, patīkama, vēlama — līdzīgi kā "prieks", bet biežāk lietots literārajā, dzejiskā vai augstākā stilā.
Īss skaidrojums:
Tā ir dziļa, silta un bieži ilgstošāka sajūta, kas saistīta ar garīgu vai dvēseles apmierinātību, ne tikai ar ārēju prieku.
Piemēri:
1. Dzejā / literatūrā:
"Mirdzēja saule, un mana sirdī plauka prieca."
(Nozīmē: sirds pildījās ar iekšēju, gaišu sajūtu.)
2. Par garīgu vai morālu apmierinātību:
"Viņš jutās pārņemts ar priecu, redzot bērnu smaidus."
(Lietots, lai izteiktu dziļu, sirsnīgu prieks.)
3. Reliģiskā / filosofiskā kontekstā:
"Garīgā prieca ir lielākais cilvēka mantojums."
(Rāda iekšēju, garīgu pilnību vai mieru.)
Atšķirība no "prieks":
"Prieks" ir ikdienišķāks un plašāk lietojams, bet "prieca" biežāk uzsver dvēseles dziļumu, augstākās vai garīgās sajūtas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.