platonisms
"Platonisms" ir idejas, koncepcijas vai teikumi, kas atvasināti no sengrieķu filozofa Platona (427–347 p.m.ē.) mācībām. Platonisms parasti attiecas uz:
1. Mācību par idejām (formām) – īstā realitāte ir nemainīgas, nemateriālas idejas (piemēram, "Taisnības" vai "Skaistuma" ideja), nevis mainīgais materiālais pasaule.
2. Dvēseles nemirstību un tās atgriešanos ideju pasaulē pēc nāves.
3. Atmiņu (anamnēze) – zināšanas ir dvēseles atmiņa par idejām, ko tā redzējusi pirms iemiesošanās.
4. Filozofa valdīšanu – ideālā valstī valda filozofi, kas pazīst patieso realitāti.
Piemēri platonismam literatūrā un kultūrā:
1. "Allegorija par alu" (Platona "Valsts") – cilvēki dzīvo kā ēnas alā, neizprotot patieso ideju pasauli ārpus tās.
2. Mīlestības ideāls Platona "Simposijā" – mīlestība ir tieksme pēc Skaistuma un Labuma idejām, nevis tikai fiziska pievilcība.
3. Renesanses neoplatonisms – mākslinieki (piemēram, Mikelandželo) centās izteikt mūžīgas idejas caur mākslu.
4. Matemātikas un ģeometrijas ideāls – Platons uzskatīja, ka matemātiskās patiesības (piemēram, trijstūra ideja) pastāv neatkarīgi no cilvēka prāta.
Īsumā: Platonisms uzsver, ka patiesā realitāte ir aizjūtama, mūžīga ideju pasaule, nevis mainīgais materiālais pasaule, ko uztveram ar maņām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.