anamnēze
"Anamnēze" (no grieķu valodas: ἀνάμνησις — "atmiņa, atsaukšana") medicīnā nozīmē pacienta slimības vēstures apkopojumu, kas iegūts, izjautājot pacientu par viņa pašreizējās saslimšanas gaitu, iepriekšējām slimībām, ģimenes veselību, dzīvesveidu u.c.
Īsumā:
Tas ir diagnostikas pamats — informācija, ko ārsts vāc, uzdodot jautājumus, pirms veic objektīvu izmeklēšanu.
Piemēri lietojumā:
1. Vispārējā praksē:
"Pēc anamnēzes datiem, pacientam pēdējās trīs nedēļās ir pastāvīgs klepus un drudzis, kas liecina par akūtu elpceļu infekciju."
2. Psihiatrijā:
"Psihiatriskajā anamnēzē tika konstatēta depresijas epizožu atkārtošanās un ģimenē līdzīgu traucējumu vēsture."
3. Ģimenes anamnēze:
"Ģimenes anamnēzē nozīmīgs ir tēva agrīns sirdslēkmes gadījums 45 gadu vecumā, kas liek uzmanīgi novērtēt pacienta kardiovaskulāros riskus."
4. Alergoloģijā:
"No alergoloģiskās anamnēzes izriet, ka pacientam bērnībā bija ādas izsitumi pēc piena produktu lietošanas."
Svarīgi: Anamnēze ietver ne tikai pašreizējos sūdzības, bet arī personīgo (iepriekšējās slimības, traumas, vakcinācijas), ģimenes un sociālo (dzīvesveids, profesija) vēsturi. Tā palīdz izprast slimības kontekstu un izvēlēties turpmākos pārbaudes virzienus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.