"Platgalvis" latviešu valodā ir apvainojums, kas burtiski nozīmē "plats galvaskauss", bet tiek lietots, lai apzīmētu stulbu, aprobežotu vai lēni domājošu cilvēku. Tas ir līdzīgs kā "muļķis", "stulbenis" vai "blēdis".
Piemēri lietošanai:
1. Tiešā runā:
"Neklausi to platgalvi — viņš tikai muļķības runā!"
2. Aprakstot kādu:
"Viņš uz jautājumu atbildēja pēc minūtes — tiešām platgalvis."
3. Sarunvalodā (bieži draudzīgi jokojoties):
"Ej nu, platgalvi, kur tu tādu domu guvi?"
Sīkāka nokrāsa:
- Vārds bieži lietots sarunvalodā, retāk oficiālā kontekstā.
- Var būt aizvainojošs vai neoficiāls joks atkarībā no intonācijas un attiecībām.
- Radniecīgi vārdi: muļķis, stulbenis, tukšgalvis, blēdis.
Vēsturiski vārds cēlies no folkloras un tautas izteicieniem, kur "plats galva" asociējās ar stulbumu (iespējams, saistībā ar senām idejām par galvas formas ietekmi uz intelektu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.