"Plānprātis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku ar vāju saprātu, ierobežotu intelektu, muļķi vai neprātu. Tas ir diezgan neoficiāls, bieži lietots ar nicinošu vai ironisku nokrāsu.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē:
"Viņš tā rīkojās kā īsts plānprātis — atkal aizmirsa atslēgas iekšā."
(Rāda muļķīgu, neapdomīgu rīcību.)
2. Kā pārspīlēts izsaukums:
"Ak tu plānprāti! Kā var aizmirst, kur automašīnu noparkoji?"
(Izsmejoša vai draudzīga pavērsiens, atkarībā no intonācijas.)
3. Aprakstot kādu:
"Tāds plānprātis no viņa nekad neklausīs padomam."
(Rāda ierobežotu izpratni vai stūrgalvību.)
Sinonīmi: muļķis, neprāts, duraks, vienkāršprātis (mazāk aizvainojošs).
Antonīmi: gudrītis, gudrinieks, gudra galva.
Vārds cēlies no "plāns" (tievs, vājš) + "prāts" — burtiski "vājprātis". Lieto uzmanīgi, jo tas var skart personu godu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.