"Gudrinieks" latviešu valodā ir izsmieklam vai ironijai lietots apzīmējums cilvēkam, kurš izrāda sevi par ļoti gudru, bet patiesībā tā nav, vai arī kurš mēģina citiem mācīt ar pārliecību, bet bez pietiekamas zināšanām.
Būtībā tas ir cilvēks, kurš domā, ka viņš ir gudrāks par citiem, bet viņa "gudrība" bieži vien ir virspusēja, iedomīga vai pat muļķīga. Vārds nes negatīvu nokrāsu.
Piemēri lietojumam:
1. Sarunā:
"Nu, atkal mūsu kaimiņš sāka mācīt, kā būvēt māju — pilnīgs gudrinieks, lai gan pats dzīvo vienistabā!"
2. Rakstiski/aprakstot:
"Sanāksmē viņš izrādījās īsts gudrinieks — stāstīja par ekonomiku, nespējot pat savu budžetu sakārtot."
3. Komentējot kāda uzvedību:
"Vairs nevaru viņu ciest — katrā sarunā kļūst par gudrinieku un visu zina labāk."
Sinonīmi (ar līdzīgu nokrāsu):
Zinātnieks (ironiski), gudralis, mācītājs (izsmeloši), viszinis.
Vēsturiski/folklorā:
Latviešu tautasdziesmās un folklorā "gudrinieks" dažkārt parādās kā tēls, kurš pārāk paļaujas uz savu gudrību, bet galu galā pieļauj kļūdu — piemēram, stāstos par "gudrinieku", kurš gribējis pārveidot pasauli pēc savas domas, bet izgāzies.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.