pirtsaugša
"Pirtsaugša" ir latviešu tautasdziesmās sastopams simbolisks vārds, kas apzīmē pirts istabas aizmugurējo daļu, kur atrodas krāsns (pirts akmens) un kur cilvēki silda un tīra savus ķermeņus. Tas ir vārds, kas radies no divām daļām: "pirts" (pirts) un "augša" (augšējā daļa vai aizmugure), bet tā nozīme ir cieši saistīta ar pirts funkcionālo telpu, nevis burtiski "pirts augšdaļu".
Īsa nozīme:
Pirts aizmugurējā daļa, kur atrodas krāsns un kur notiek mazgāšanās/laipīšanās.
Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmās (biežākais konteksts):
"Es gāju pa pirtsaugšu,
Tur man' māmiņa gulēja."
Šeit "pirtsaugša" ir vieta, kur notiek intīmas vai simboliskas ainas (dzimšana, nāve, sarunas).
2. Aprakstā:
Vecajās latviešu pirtīs pirtsaugšā atradās akmens un soliņš, kur cilvēki laipījās ar vītām.
Tas norāda uz konkrētu telpas daļu ar praktisku funkciju.
3. Mūsdienu lietojumā (reti):
Vārds gandrīz netiek lietots ikdienas valodā, bet saglabājies folklorā kā arhāisms un kultūrvēsturisks simbols, kas saistīts ar pirts kā tīrības, veselības un garīgās attīrīšanas vietas nozīmi.
Papildus piezīme:
Pirtsaugša tautasdziesmās bieži ir saistīta ar dzīves cikla notikumiem (dzimšana, precības, nāve), kas padara to par vairāk nekā tikai fizisku telpu – tā ir arī simboliska, pat reliģiska vieta tradicionālajā latviešu pasaules redzējumā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.