piētists
"Piētists" (angļu: Pietist) nozīme īsumā:
Tas ir cilvēks, kas pieder piētismam — 17.–18. gadsimta reliģiskai kustībai (pirmās izpausmes Vācijā), kas uzsvēra personīgo dievbijību, sirdsapziņas pārbaudi, emocionālu ticību un praktisku kristietību (nevis tikai dogmas vai formālas ritualus). Piētisti centās dzīvot pēc augstiem morāles standartiem, vērsās uz iekšējo pārveidi un bieži aktīvi iesaistījās misijās vai sabiedriskajā dzīvē.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs: Vācu teologs Filips Jākobs Speners (1635–1705), kurš tiek uzskatīts par piētisma aizsācēju. Viņš aicināja uz Bībeles personīgu izpēti, lūgšanas sapulcēm un dzīves svētību, nevis tikai baznīcas formalitātēm.
2. Mūsdienu lietojums: Ja kāds uzsver "sirds reliģiju" — piemēram, koncentrējas uz personīgām lūgšanām, iekšējo garīgo augšanu un dzīves pārveidi pēc evaņģēlija principiem, nevis tikai uz baznīcas apmeklēšanu — viņu var saukt par piētistu garā vai piederīgu piētisma tradīcijai.
Sarežģītāk:
Termins dažreiz tiek lietots arī kritiski, lai apzīmētu cilvēku, kurš pārāk koncentrējas uz savu garīgo pilnību vai nolaida sabiedrisko iesaisti. Piemēram: "Viņš ir tāds piētists — vienmēr runā par grēkiem, bet palīdzēt citiem nevēlas."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.