pauperisms
"Pauperisms" ir daudzskaitļa forma no "pauperism", kas nozīmē nabadzības stāvokli vai masveida nabadzību sabiedrībā. Tas apzīmē ne tikai atsevišķu cilvēku trūkumus, bet plašu, sistēmisku nabadzību kā sociālu problēmu.
Īsa definīcija:
Masveida, ierasta nabadzība; sabiedrības stāvoklis, kurā ievērojama daļa iedzīvotāju dzīvo zem dzīves minimuma.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā daudzās Eiropas pilsētās attīstījās smags pauperisms, strādnieku ģimenes dzīvoja pārapdzīvotos slumos bez pietiekama uztura vai medicīniskās palīdzības.
2. Mūsdienu piemērs:
Pēckara periodā valdība veica sociālas reformas, lai mazinātu pauperismu, kas bija izplatījies ekonomiskās krīzes dēļ.
3. Literatūras piemērs:
Dikensa romānos bieži tiek attēlots Viktorijas laikmeta Londonas pauperisms, kur bērni strādāja rūpnīcās, bet ģimenes cieta no izsalkuma.
Sinonīmi: nabadzība, nabadzības stāvoklis, trūkums, miserija.
Antonīmi: labklājība, pārpilnība, turība.
Vārds cēlies no latīņu "pauper" (nabags) un lietots, lai apzīmētu nabadzību kā sociālu masu parādību, nevis individuālu gadījumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.