nabags


nabags īp.
  1. Tāds, kam trūkst nepieciešamo eksistences līdzekļu; nabadzīgs (1). Viņš ir ļoti n. Nabagais kaimiņš.
  2. Tāds, kam kā trūkst, nav pietiekamā daudzumā; nabadzīgs (3). Upe nabaga ar ūdeni. Trūdvielām nabaga augsne. Ainava kļūst arvien nabagāka.
    Atvasinājumi:
    • nabadzība s. (sk. alfabēta kārtā)
    • nabadzīgums v.

    nabags v.
    1. Cilvēks, kam nav nepieciešamo eksistences līdzekļu vai kas pārtiek no žēlastības dāvanām. Akls, klibs, vecs n. Ziedot nabagam. Pilsētas, pagasta nabagi. Kļūt par nabagu.
    2. Nabadzīgs. ģen. nabaga. Nabaga ļaudis.
    3. Nožēlojams; nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību. ģen. Nabaga bērns, meitene. Nabaga sunītis salst ārā.

      Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'nabags' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
      Įrašas
      Paaiškinimas

      Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
      ji bus patalpinta vietoj esamos.



      © 2009 - 2022 www.vardnica.lv
      Draugi:
      x