nabadzība
"Nabadzība" nozīme:
Tas ir stāvoklis, kad cilvēkam vai grupai trūkst materiālo resursu (piemēram, naudas, pārtikas, dzīvokļa) vai iespēju, lai apmierinātu pamatvajadzības un dzīvotu pienācīgā līmenī.
Piemēri lietojumā:
1. Sociālā jomā:
Valdība veido programmas, lai mazinātu nabadzību valstī.
2. Konkrēta situācija:
Ģimene dzīvoja nabadzībā – viņiem nepietika naudas pat maizei.
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
Garīga nabadzība dažreiz ir bīstamāka par materiālo. (t. i., garīgo vērtību trūkums)
Saistītie jēdzieni:
- Nabadzības slieksnis – oficiāli noteiktais minimālais ienākumu līmenis iztikai.
- Absolūtā nabadzība – pamatvajadzību (ēdiens, ūdens, mājoklis) neapmierinātība.
- Relatīvā nabadzība – ienākumu trūkums salīdzinājumā ar vidējo līmeni sabiedrībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.