pašpieticība
"Pašpieticība" nozīme:
Tas ir rakstura īpašība, kas raksturo cilvēku, kurš nav uzpūtīgs, neuzskata sevi par labāku par citiem, un izvairās no uzrādīšanās. Pašpieticīgs cilvēks parasti novērtē citus, atzīst savas robežas un necenšas piesaistīt uzmanību.
Piemēri:
1. Darba vidē:
Neraugoties uz saviem panākumiem, viņš palika pašpieticīgs – nekad nepieminēja savas nopelņus, bet gan uzsvēra komandas ieguldījumu.
2. Ikdienā:
Viņa pašpieticība izpaudās, kad, saņemot komplimentus par skaisto kleitu, atbildēja: "Paldies, bet tas ir tikai veikals, kur to nopirku."
Sinonīmi: vienkāršība, nopietnība, kautrība (dažos kontekstos).
Pretējais vārds: iedomība, uzpūtība, augstprātība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.