"Uzpūtīgs" nozīme:
- Pārmērīgi lepns, iedomīgs, kas uzskata sevi par svarīgāku vai labāku par citiem.
- Uzplesties, izrādīt pārspīlētu pašapziņu, bieži vien ar negatīvu nokrāsu.
Piemēri:
1. Vīrietis bija tik uzpūtīgs, ka nevēlējās pat runāt ar kolēģiem, kurus uzskatīja par "zemākiem".
(Rādīja pārāk lielu lepnumu un pārākumu sajūtu.)
2. Pēc veiksmīgā projekta viņa uzvedība kļuva uzpūtīga — vairs neklausīja padomus.
(Kļuva iedomīga un pārāk pašpārliecināta.)
3. Uzpūtīgs dzejnieks katru sarunu centās pārvērst par savas lielības izrādi.
(Pārmērīgi uzsvēra savu nozīmīgumu.)
Sinonīmi: iedomīgs, lepns, augstprātīgs, uzpūtīgs, uzplēsis.
Antonīmi: pieticīgs, vienkāršs, nopietns, pazemīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.