"Pašiepnums" nozīme:
Tas ir negatīvs rakstura vai izturēšanās veids, kas izpaužas kā pārspīlēta pašapziņa, iedomība, uzpūsta pašnovērtējuma izrādīšana vai viltota pārliecība par savām spējām. Vārds bieži lietots, lai apzīmētu cilvēku, kurš uzvedas augstprātīgi, pārāk pašpārliecināti vai mēģina izlikties par kaut ko vairāk, nekā viņš patiesībā ir.
Piemēri lietojumā:
1. Situācijā par izturēšanos:
"Viņa pašiepnums bija pārāk acīmredzams – visu laiku stāstīja par saviem it kā sasniegumiem, lai iespaidotu citus."
2. Raksturojumā:
"Tā jaunā kolēģa pašiepnums kaitina visus darba kolektīvā – viņš uzskata, ka zina visu labāk, nespēj klausīties padomus."
3. Kritiskā novērtējumā:
"Mākslinieka pašiepnums noveda pie konflikta ar kritiķiem, jo viņš atteicās atzīt kļūdas savos darbos."
Sinonīmi: iedomība, augstprātība, uzpūstība, pašpārliecinātība.
Antonīmi: pieticība, vienkāršība, pazemība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.