paprāvs
"Paprāvs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pārmērīgi runīgu, pārlieku pļāpīgu cilvēku, kas mēdz runāt bez satura, pūst tukšus vārdus vai pārmērīgi daudz un bez jēgas.
Īss skaidrojums:
Tas ir līdzīgs vārdiem "pļāpa", "pļāpīgais", "tukšrunis", bet ar nokrāsu, ka runāšana ir uzmācīga, pārspīlēta vai bezjēdzīga.
Piemēri lietojumam:
1. Vienkāršs teikums:
"Nesēdi tik ilgi ar to paprāvu – viņš tikai pūš tukšus vārdus."
2. Raksturošanai:
"Viņš ir īsts paprāvs: stāsta stundām, bet neko jēdzīgu nepateicis."
3. Sarunvalodā (bieži ar humoru/negatīvu nokrāsu):
"Nu beidz būt paprāvs – runā īsāk un pa tēmu!"
Sinonīmi: pļāpa, tukšrunis, pļāpīgais, valodnieks (sarunvalodā).
Antonīmi: klusētājs, īssrunīgs, lakonisks.
Vārds "paprāvs" nereti lietots ar nevēlēšanos vai neapmierinātību pret kāda pārlieku runīgo uzvedību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.