"Paleozoisks" ir ģeoloģisks termins, kas attiecas uz Paleozoju — seno dzīvības ēru, kas ilga no aptuveni 541 līdz 252 miljoniem gadu atpakaļ. Tas ir viens no trim lielajiem ģeoloģiskajiem ērām (kopā ar Mezozoju un Kenozoju).
Īsa nozīme:
"Paleozoisks" apzīmē laika periodu vai ar to saistītas parādības, piemēram, nogulumiežus, fosilijas vai dzīvības formas, kas attīstījās Paleozojā.
Galvenās īpašības:
- Dzīvības uzplaukums okeānos un pirmie augi/kukaiņi uz zemes.
- Perioda beigās notiek masveida izmiršana.
- Ietver 6 periodus: Kembrijs, Ordoviks, Silūrs, Devons, Karbons, Perms.
Piemēri lietojumā:
1. Ģeoloģijā:
"Šie kaļķakmeņi ir paleozoiska izcelsmes — tie veidojās Devona periodā."
2. Paleontoloģijā:
"Trilobīti ir tipiskas paleozoiska ēras fosilijas."
3. Ekoloģijas vēsturē:
"Pirmās meži parādījās paleozoiska perioda Karbonā."
Piezīme:
Vārds "paleozoisks" latviešu valodā lietojams galvenokārt zinātniskā kontekstā. Daudzskaitļa vai citas formas reti sastopamas. Ja domājāt konkrētu vārdu, iespējams, ka tas ir saistīts ar pareizrakstību ("paleozoiskais" vai "paleozoja ēra").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.