"Ostrakisms" (no grieķu valodas: ὀστρακισμός) ir senās Grieķijas (īpaši Atēnās) demokrātiskā process, kurā pilsoņi ar noslēpumu balsošanu varēja izsūtīt no pilsētas uz 10 gadiem jebkuru ietekmīgu personu, kura, viņuprāt, apdraudēja valsts stabilitāti. Tas nebija krimināls sodīšanas veids, bet politisks instruments, lai novērstu tirānijas draudus.
Galvenās iezīmes:
- Izsūtītais nepazaudēja pilsonības tiesības vai īpašumu.
- Lai notiktu ostrakisms, balsošanā bija jāpiedalās vismaz 6000 pilsoņiem.
- Balsošanai izmantoja keramikas lauskas (ostraka), uz kurām ierakstīja kandidāta vārdu.
Piemēri:
1. Aristeids Taisnīgais (487. gadā p.m.ē.) – viņš tika izsūtīts, neskatoties uz savu godīgumu, jo ienaidnieki apvainoja viņu par pārlieku lielu ietekmi. Stāsta, ka viens nolasītājs, kurš nepazina Aristeidu, palūdza viņam pašam uzrakstīt vārdu uz lauskas, jo bija noguris no pastāvīgās dzirdēšanas par viņa "taisnīgumu".
2. Temistokls (471. gadā p.m.ē.) – leģendārais karavadonis, kurš vadīja grieķus Persiešu karos (piemēram, Salamīnas kaujā). Vēlāk viņš tika apsūdzēts korupcijā un pārkāpumos, un, izmantojot ostrakismu, tika izraidīts no Atēnām. Beigās viņš pat devās uz Grieķijas ienaidnieku – Persiju.
Mūsdienu lietojums:
Mūsdienās termins "ostrakisms" dažreiz tiek lietots metaforiski, apzīmējot sociālu vai politisku izstumšanu, izolāciju (piemēram, "partijas ostrakisms" vai "sabiedrības ostrakisms").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.