"Nosebošana" ir psiholoģiska parādība, kurā cilvēks izjūt negatīvus simptomus vai pasliktinājumu veselības stāvoklī tikai tāpēc, ka sagaida tos no kāda ārēja faktora (piemēram, medikamenta, procedūras vai vides), pat ja šis faktors objektīvi ir neaktīvs vai nekaitīgs.
Tas ir placebo efekta pretstats — ja placebo rada uzlabojumu ticības dēļ, nosebo rada kaitējumu negatīvo gaidu dēļ.
Piemēri:
1. Medikamenti
Pacients izlasa iespējamos blakusparādību sarakstu un sāk just tieši tās (piemēram, galvassāpes, sliktu dūšu), pat ja lieto tabletes bez aktīvās vielas (piemēram, cukura tableti).
2. Vides faktori
Personai paziņo, ka blakus esošais mobilo telefonu torņa radiācija var izraisīt migrēnu. Viņš sāk just galvassāpes, kaut gan tornis faktiski nav ieslēgts.
3. Psiholoģiska ietekme
Studentiem pēc eksāmena tiek pateikts, ka telpā bija zemā skābekļa līmeņa dēļ daudzi jutušies miegaini. Daži sāk apgalvot, ka arī viņi jutās slikti, lai gan gaisa kvalitāte nebija mainījusies.
Īsumā: Nosebošana ir gaidīto negatīvo sekļu pašpiepildījums — mūsu prāts spēj radīt reālus simptomus, tikai balstoties uz bailēm vai negatīvu attieksmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.