"Neparastums" nozīme īsumā:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē kaut ko neparastu, ārpus normas, savdabīgu vai reti sastopamu — parasti ar niansi, ka tas piesaista uzmanību ar savu atšķirību no ierastā.
Piemēri:
1. Mākslas kontekstā:
"Šī gleznotāja darbos pamanāms nepārprotams neparastums — viņš apvieno senus simbolus ar modernu abstrakciju."
2. Dabas parādībās:
"Ledus kristālu neparastums uz loga aizrāva bērnus — tie veidoja sarežģītus ziedu rakstus."
3. Cilvēka raksturā:
"Viņas dzīvesveida neparastums izraisīja apbrīnu: viņa apceļoja pasauli, strādājot tikai attālināti."
Sinonīmi: savdabība, dīvainība, neparastība, īpatnība.
Antonīmi: parastums, rutīna, normālums, tipiskums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.